Sākot ar 2017. gadu, dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums reizi 10 gados pasūtīt sava dzīvokļa elektrosistēmas termogrāfisko pārbaudi. Savukārt pārvaldniekam ir pienākums tādu pašu termogrāfisko pārbaudi veikt elektrosistēmai dzīvojamās mājas koplietošanas telpās. Uzņēmums SIA Madonas namsaimnieks šādas pārbaudes daudzdzīvokļu mājām veiks regulāri atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Ministra kabineta noteikumi Nr. 238 Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka nepieciešams veikt šādas elektroinstalācijas pārbaudes:

■ elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumus;

■ elektroiekārtu, zemējuma ierīces un zemējumvada vai metāliskās saites nepārtrauktības pretestības pārbaudi;

■ zibens aizsardzības sistēmas pārbaudi.

Turklāt, sākot no 2017. gada 1. septembra, nepieciešams veikt elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes, piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalnē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās, pārbaudi ar termokameru. Tas ir jauns elektroinstalācijas pārbaudes veids. Pārbaudi nepieciešams veikt vienu reizi desmit gados.

Ko nozīmē pārbaude ar termokameru (termogrāfiskā diagnostika)?

Visi objekti izstaro siltumu (neredzamā enerģijas forma). Siltuma enerģijas pārveidošana redzamajā attēlā ir infrasarkanā termogrāfija. Termogrāfiskā diagnostika ļauj infrasarkanā starojuma spektrā noteikt temperatūru sadalījumu uz elektrisko un mehānisko iekārtu virsmām. Pārbaude iespējama bez kontakta ar iekārtu un nepārtraucot tās darbu. Analizējot šo temperatūru sadalījumu, var noteikt vietas, kurās sagaidāms bojājums vai avārija vēl pirms to iestāšanās.

Lai daudzdzīvokļu mājā veiktu pārbaudi ar termokameru, iepriekš nepieciešami sagatavošanās darbi: elektroinstalācijas shēmas precizēšana, elektroietaišu vizuālā pārbaude un defektu novēršana un attīrīšana no putekļiem. Infrasarkanā enerģija neiet cauri vairākiem cietiem materiāliem. Tas nozīmē, ka sadales skapja durvis ir jāatver, tāpat jānoņem priekšējie paneļi. Pati pārbaudes procedūra, kā arī tās rezultātu apstrāde aizņem daudz laika. Piemēram, lai veiktu elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaudi divpadsmit stāvu dzīvojamā ēkā, nepieciešams veikt un apstrādāt aptuveni 60–70 termoattēlus.

Lai veiktu visas nepieciešamās elektroinstalācijas pārbaudes, tiek izmantoti  mēraparāti, kuri savlaicīgi ir pārbaudīti (kalibrēti) Latvijas nacionālajā metroloģijas centrā.

Iepriekš aprakstītais pierāda, ka daudzdzīvokļu mājas elektroinstalācijas pārbaude ir darbietilpīga procedūra, kura notiek ne mazāk kā 3–4 dienu laikā un prasa ievērojamas izmaksas – atkarībā no mājas lieluma.

Dzīvojamās mājas iekšējo maģistrālo kabeļu un sadales skapju normatīvais kalpošanas laiks ir 20 gadi, dzīvokļu slēgtās elektroinstalācijas kalpošanas laiks – 40 gadi. Lielākā daļa dzīvojamo māju ir uzbūvētas pirms 40 līdz 60 gadiem. Tas nozīmē, ka elektroinstalācijas pārbaudes ir ļoti svarīgas.

Svarīga arī šāda nianse – termogrāfiskā diagnostika tikai konstatē situāciju pārbaudes laikā, bet neuzlabo elektroinstalācijas tehnisko stāvokli, kā arī nedod garantiju nevainojamai kalpošanai līdz nākamajai pārbaudei pēc 10 gadiem. Atgādinām, ka dzīvojamās mājas elektroietaišu ekspluatācijas nodrošināšanai obligāti ne retāk kā vienu reizi gadā jāveic elektroietaišu vizuālā pārbaude. Ņemot vērā dzīvojamās mājas kalpošanas laiku, dzīvokļa īpašniekam ļoti savlaicīgi jādomā par sava dzīvokļa un mājas koplietošanas telpu elektroinstalācijas renovāciju.

Nobeigumā vēlamies atgādināt, ka tiesības veikt elektroinstalācijas pārbaudi ir tikai sertificētam speciālistam. Ja dzīvokļa īpašnieks pasūta elektroinstalācijas pārbaudi, pirms darbu veikšanas obligāti jāpārliecinās, vai speciālista sertifikāts atļauj veikt elektroietaišu tehnisko parametru mērīšanu un pārbaudi, kā arī vai sertifikātam nav beidzies derīguma termiņš. Pārbaudes aktam jābūt noformētam atbilstoši Ministra kabineta noteikumu Nr. 238 prasībām. Aktam pievieno darba veikšanas tiesību apliecinošu dokumentu, mēraparāta kalibrēšanas sertifikātu kopijas, kā arī citus noteikumos paredzētos dokumentus.

Dzīvokļa īpašnieka atbildība

  • Dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.
  • Ja dzīvokļa īpašniekam zaudējumu segšanai nav citas mantas, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var vērst piedziņu uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas.
  • Dzīvokļa īpašumu var atsavināt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas, ja dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai cita dzīvokļa īpašumā iemitinātā persona pārkāpj normatīvo aktu prasības, kas attiecas ar dzīvokļa īpašuma izmantošanu, tai skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei.
  • Prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos var celt ikviens dzīvokļa īpašnieks.